Marija Montesori dzimusi 1870. gadā Romā. Pirmā sieviete – Romas Universitātes Medicīnas fakultātes absolvente. 1907. gadā tika atvērta bērnu māja Casa dei Bambini, kurā mācījās bērni no nabadzīgajiem rajoniem. Šajā skolā tika izveidoti pamati Montesori mācību metodikai. Runas par Montesori skolās lietotajām mācību metodēm izplatījās ļoti ātri un Montesori pedagoģija ieguva starptautisku atzinību.
Marija Montesori mācīšanas idejas balstīja uz novērojumiem, viņa secināja, ka bērnam nepieciešams:
- mācību procesā gūt prieku,
- attīstīt kārtības izjūtu,
- būt patstāvīgam,
- tapt ievērotam un uzklausītam,
- interesēties gan par īstām, gan izdomātām lietām.
Šīs izjūtas, ko bērni vēl as piedzīvot, bija aktuālas gan Montesori dzīves laikā,gan tagad – 21. gadsimtā.
Marija Montesori raksturo savu pedagoģiju kā „palīdzību dzīvot”. „Palīdzēt dzīvot” – tas ir Montesori pedagoģijas pirmais fundamentālais princips.
Montesori pedagoģijas pamatprincipi ir:
- Cieņa pret bērnu;
- „Absorbējošais prāts”;
- Sensitīvie periodi;
- Dzīves periodi/ attīstības stadijas;
- Sagatavota vide;
- Pašizglītība („self-education”).
Materiāli ir sadalīti piecās zonās:
1) praktiskās dzīves zona.
2) sajūtu (sensorā) zona.
3) matemātikas zona.
4) valodas attīstības zona.
5) kosmoss jeb zinātņu zona.
Noderīgas saites: